Dažādi statusi

Esmu dzirdējusi, ka bērna uzņemšanai ir dažādi statusi. Kur varu uzzināt, ar ko tie atšķiras?
Pastāv četri ceļi jeb statusi, kā bērniņam nodrošināt mājas: tu vari kļūt par aizbildni, viesģimeni, audžuģimeni vai adoptētāju.

Nesaprotu, ar ko audžuģimene atšķiras no aizbildņa.
Kaut arī dažreiz audžuģimenēs bērni uzturas ilgstoši un tajās pat sagaida pilngadību, izvēle kļūt par audžuģimeni, vienkāršoti sakot, nozīmē kļūt par vecākiem uz laiku – kamēr ģimene, no kuras bērniņš nācis, tiek galā ar savām grūtībām, vai arī, piemēram, bāriņtiesai izdodas atrast cilvēkus, kuri bērnu adoptētu. Lai kļūtu par audžuģimeni, nepieciešams iziet apmācības, un statusu parasti iegūst sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā. Ja bērniņš kļuvis juridiski brīvs, audžuvecākiem ir pirmās tiesības viņu adoptēt, tādējādi kļūstot par pilntiesīgiem vecākiem, tomēr viņi no šīs iespējas var arī atteikties un turpināt uzņemt bērnus uz īsāku vai garāku laiku.
Dažkārt mēdz teikt, ka audžuģimene neko daudz neatšķiras no bērnunama – tas pats ārpusģimenes aprūpes pakalpojums vien ir (tātad – darbs), tomēr realitātē līdzīgs ir tikai pakalpojuma nosaukums un, no bērna puses raugoties, pamosties savā gultiņā mājās ir gluži kas cits, nekā no rīta atvērt acis lielā – daudzviet arī nemājīgā – iestādē.

Savukārt kļūt par aizbildni savā būtībā nozīmē stāties vecāku vietā, un parasti šo statusu izvēlas bērna radinieki vai citi emocionāli tuvi cilvēki, kuri bērnu pazīst un vēlas viņu atbalstīt pēc iespējas ātrāk (dokumentus iespējams noformēt gana īsā termiņā – mēneša laikā). Kad bērniņš kļuvis juridiski brīvs, aizbildnis ir pirmais cilvēks, kurš var viņu adoptēt.

Kādi pienākumi ir viesģimenei?
Kā jau atklāj pats termins, viesģimene bērniņu uzņem uz laiku – kā ciemiņu. Pabijis mājās pie viesģimenes (piemēram, katru nedēļu brīvdienās un/vai uz ceļojuma laiku), viņš dodas atpakaļ uz bērnunamu, un tas ir iemesls, kas daudziem radījis jautājumu: vai atgriešanās iestādē bērnu netraumē? Nav iespējams sniegt vispārīgu atbildi; tā katrā no gadījumiem rodama tikai un vienīgi individuāli. Lai bērnam palīdzētu izprast situāciju, svarīgi runāt, kāpēc notiek šādi un ne citādi. Protams, sarunā visi iemesli jāsaista ar pašas ģimenes dzīves ritmu vai apstākļiem, nevainojot bērnu vai neradot iespaidu, ka viņu šobrīd savā ziņā testē, un tad, ja viņš izrādīsies labs esam, paņems pavisam. Ļoti būtiski, lai iespēja ciemoties būtu regulāra un paredzama, un, ja reiz apsolīts atbraukt pakaļ vai apciemot bērnunamā, tikai ārkārtas gadījumā drīkstētu notikt citādi. Skaidrā ciemošanās kārtība mazajam ar laiku radīs lielāku drošības izjūtu un uzticēšanos.
Ko bērns no tā visa gūst? Unikālu pieredzi, kas, dzīvojot iestādē, ir liegta – ko īsti nozīmē attiecības un ģimene, kā cilvēki tiek galā ar ikdienu, piemēram, kā notiek iepirkšanās utml. –, kā arī sev īpašu cilvēku vai cilvēkus, kuriem rūp viņa liktenis. 

Kā iespējams kļūt par brīvprātīgo bērnunamā?
Vispirms tev vajadzētu saprast, kuru no bērnunamiem vēlies apmeklēt. Valsts pārziņā ir sešas aprūpes iestādes, no kuriem trīs atrodas Rīgā, savukārt pārējās – Baldonē, Kalkūnos un Liepājā, un ikviena no filiālēm ar prieku uzņemtu brīvprātīgos. Informāciju par katru no aprūpes iestādēm, kā arī pieteikšanās kārtību vari uzzināt Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā (meklē šeit).

Savukārt tādā gadījumā, ja bērni, kuriem vēlies palīdzēt, mitinās pašvaldības aprūpes centrā (visu Latvijas bērnunamu sarakstu vari aplūkot šeit), sazinies ar konkrēto bērnunamu. Kārtība, kādā tiek piesaistīti brīvprātīgie, un vēlamie darbi un apjoms katrā no pašvaldībām var atšķirties.

Vai es netraumēšu bērnu, ja viņš paciemosies pie manis viesģimenē, jo pēc tam viņam būs jāatgriežas bērnunamā?
Atbild psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Andrija Likova:

Ja man vajadzētu atbildēt, ko iegūst bērns, viesodamies ģimenē, mana atbilde būtu ļoti gara. Minēšu būtiskākos ieguvumus. Pirmām kārtām viņš piedzīvo attiecības un ģimenisku vidi – tā ir brīnišķīga iespēja mainīt līdzšinējos priekšstatus par cilvēkiem, ģimeni un pasauli, iepazīt emocionāli tuvas attiecības, pilnveidot jaunus uzvedības paternus, proti, izmēģināt jaunus uzvedības modeļus (piemēram, kā pozitīvā veidā risināt grūtības) un apgūt psiholoģiskās un fizioloģiskās robežas. Būdams ģimenē, viņš ar pieaugušo atbalstu sāk apzināties savus resursus un paplašināt līdzšinējo priekšstatu rāmi. Ar laiku, no pieaugušajiem saņemdams individuālu uzmanību, atbalstu un atsaucību, viņš piedzīvo drošības izjūtu, iegūst uzticības personas, un tas ir pamatu pamats, lai stabili justos visā turpmākajā dzīvē. Pieredzēdams pieaugušo rūpes, viņš pilnveido arī savas sociālās, emocionālās prasmes un pašaprūpes iemaņas.
Ko iegūst pati viesģimene? Pakāpeniski veidojot attiecības, tā iepazīst konkrēto bērnu un viņa vajadzības, gūstot iespēju būtiski (un emocionāli veselīgi) papildināt viņa attiecību pieredzi. Pieredzējis jēgpilnas un drošas attiecības, bērns atveras, un tā var būt skaista pieredze arī viesģimenei.

Vienlaikus tā ģimenei ir lieliska iespēja attīstīt savas prasmes, piemēram, rast līdzsvaru starp ideālo un reālo vecāku tēlu, kas mīt mūsu apziņā; atpazīt, par ko stāsta bērna emocijas, domas un uzvedība, un līdz ar to izprast viņu un mācīties pieņemšanu, kā arī – vērojot bērna attīstību un uzvedību, piedzīvot atgriezenisko saikni par attiecību spēku.

Skaidrs, ka ir arī grūtības. Bērns pēc ciemošanās bieži nevēlas doties atpakaļ uz bērnunamu un pārdzīvo šķiršanos “no jaukajiem cilvēkiem un mājām”, par to likdams manīt ar emocijām vai pārmaiņām uzvedībā. Emociju parasti netrūkst arī viesģimenei – vainas izjūta, skumjas, ilgas...

Bērni viesģimenēm bieži arī jautā:
  • Kad tu mani ņemsi pie sevis pavisam?
  • Cik ilgi tu mani ņemsi pie sevis?
  • Kāpēc man ir jābrauc atpakaļ uz bērnunamu?
  • Kāpēc tavi bērni var palikt pie tevis, bet es ne?
  • Vai tad, kad es tev iepatikšos, varēšu dzīvot pie tevis?
  • Kādēļ tu mani ved atpakaļ; vai es izdarīju ko sliktu?
Ar to vien, ka viesģimene apzinās potenciālās grūtības, tā jau sper soli risinājuma un pieņemšanas virzienā. Grūtības ir visiem, kas paņem bērniņu no aprūpes iestādes, un bieži vien visspēcīgāk dziedina tieši laiks un pacietība. Bērnu var izņemt no bērnunama ātri vien, bet daudz ilgāks laiks nepieciešams, lai bērnunamu izņemtu no bērna. Un tomēr tas ir iespējams. 
Privātuma politika

Ziedot.lv struktūrvienība”Plecs” reģ.nr.40008078226, Indrānu iela 13, Rīga, LV1012, Latvija (Mēs, Mums, Mūsu) rūpēsimies par to, lai sargātu Jūsu privātumu un aizsargātu Jūsu personas datus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tikai ar Jūsu iepriekšēju piekrišanu Mēs varam apkopot un izmantot Jūsu personas datus šādiem mērķiem:

  • Uzaicināt uz kustības “Plecs” pasākumiem;
  • Informēt par atbalsta programmas “Plecs” jaunumiem un organizētājiem pasākumiem;
  • Sniegt Jums nepieciešamos pakalpojumus;
  • Pēc jūsu iniciatīvas organizēt saziņu programmas “Plecs” ietvaros;
  • Statistikas nolūkiem, lai iegūtu pārskatāmu un visaptverošu informāciju par situāciju valstī kopumā;
  • Lai paātrinātu uzņemošo ģimeņu un bērnu satikšanos, nepieciešamā informācija var tikt nodota attiecīgajām institūcijām, piemēram, bāriņtiesām vai bērnu aprūpes iestādēm;
  • Klientu apkalpošanas kvalitātes kontroles nolūkos, sarunas var tikt ierakstītas.

Dati, kurus mēs varētu apkopot no Jums:

  • Vārds, uzvārds
  • E-pasts
  • Tālruņa numurs
  • Dzīvesvietas adrese

Sazinieties ar Mums, ja:

  • nevēlaties, lai nākotnē ar Jums sazināmies;
  • vēlaties saņemt Mūsu rīcībā esošo Jūsu personas datu kopiju;
  • vēlaties labot vai aktualizēt Mūsu rīcībā esošo informāciju par Jums;
  • vēlaties ziņot par jebkādiem Privātuma politikas pārkāpumiem.

Jūs varat sūtīt e-pastu uz: info@plecs.lv, rakstīt Mums uz: Senču ielu 4, LV1012, Rīga, Latvija vai zvanīt uz tālruni +371 29119938.

 

Plecs izmanto sīkdatnes, lai nodrošinātu šīs vietnes darbību. Sīkāk par to, kādas sīkdatnes izmantojam un kā tās vari pārvaldīt, lasi privātuma politikā.