Vai varu šo misiju uzņemties, ja neesmu precējies un man nav savu bērnu?
Tas nav šķērslis – itin visus statusus, kurus nepieciešams nokārtot, lai savā ģimenē uzņemtu bērniņu, var iegūt arī tādā gadījumā, ja cilvēks nav precējies un viņam savu atvašu nav. Neatkarīgi no tā, kāds ir cilvēka juridiskais stāvoklis, bāriņtiesa vērtē motivāciju, spēju audzināt bērnu un arī attiecības ar pārējiem ģimenes locekļiem, ar kuriem cilvēks dzīvo vienuviet.
Tomēr ir kāda nianse, kuru vērts zināt, ja domā par adopciju, – ja tev ir otra puse, bet laulāti neesat, tad kopīgi adoptēt vienu bērniņu nevarēsit.
Man savu bērnu nav, līdz ar to nav arī pieredzes. Kā iespējams sevi sagatavot bērniņa uzņemšanai? Kur lai meklēju atbildes uz jautājumiem par audzināšanu un aprūpi? Bāriņtiesa lika manīt, ka man to vajadzētu apgūt...
Ne vienmēr pieredze ar paša bērniem automātiski nodrošina spēju un prasmes veidot attiecības – kā nekā kursus un seminārus par bērnu audzināšanu apmeklē daudz vecāku, jo jautājumi rodas visiem!
Daudzviet – gan Rīgā, gan arī ārpus tās – tiek piedāvāts mācību cikls par bērna emocionālo audzināšanu (saukts arī par BEA), turklāt, ja šo kursu nodrošina pašvaldība, tas ir bez maksas.
Ja plāno uzņemt bērniņu kaut vai viesģimenes statusā (parasti viesģimenē bērns uzturas brīvdienās, svētku dienās un brīvlaikos, bet tikpat labi viņš var ciemoties biežāk), bet vēl jo vairāk tad, ja grasies adoptēt vai kļūt par aizbildni, būtu lieliski apgūt mācību kursu “
Kompetents emocionāli traumētu bērnu aprūpētājs” jeb KETBA, jo ikviens bērns, kurš šķirts no savas ģimenes, iekšēji izgājis cauri ellei, un sekas var izpausties dažādi. Ja pieaugušie jau iepriekš zina par potenciālajām grūtībām, kādas var rasties (bet tikpat labi – ne), pieaug viņu spēja tās risināt.
Pēc dažāda veida kursiem lūko
ģimenes psiholoģijas centrā “Līna”,
Latvijas Kristīgajā aliansē bāreņiem,
biedrībā ģimenes atbalstam “Tēvi”,
centrā “Dardedze” un daudzviet citur.
Vai ir pareizi uzņemt bērnu ģimenē, ja viens no laulātajiem šim lēmumam nepiekrīt? Vai arī tad, ja bioloģiskie bērni ieceri neatbalsta?
Tādā gadījumā atbilde ir iespējama tikai viena: nē. Ja ģimenei nav vienotas nostājas, nekas labs nav gaidāms. Bērns, ieradies jaunās mājās, uzreiz nojaustu – te mani uzņem ar dalītām jūtām... Bet viņam vairāk par visu vajadzīga tieši pieņemšana un drošības izjūta.
Lai iegūtu statusu (citiem vārdiem sakot, lai kļūtu par aizbildni, audžuģimeni, adoptētāju vai viesģimeni), ikvienai ģimenei nepieciešams sadarboties ar savas dzīvesvietas bāriņtiesu un, vēloties kļūt par adoptētāju vai audžuģimeni, – arī ar Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru, kas ģimeni izvērtēs un nodrošinās apmācības. Visticamāk un par laimi, ģimene, kura nav vienisprātis par bērniņa ienākšanu ģimenē, nemaz nespētu statusu nokārtot, jo daļai ģimenes locekļu būtu motivācija, savukārt citiem – ne.
Labā ziņa ir tāda, ka dažreiz, iegūstot informāciju vai skaļi izsakot savas reizes, cilvēki mēdz mainīt domas un nostāju. Ja vien šaubīgie ģimenes locekļi nav noskaņoti kategoriski, ir iespējams konsultēties ar dažādiem speciālistiem, tostarp ar psihologu, un šāda veida atbalstu iespējams gūt, arī vēršoties pie PLECA. Tāpat arī PLECA rīkotie sarunu vakari ir viens no veidiem, kā ģimenei uzklausīt speciālistu viedokli, uzzināt citu audžuvecāku pieredzi un diskutēt par sev būtiskiem jautājumiem.
Katra situācija ir īpaša, un bieži vien, kopīgiem spēkiem tajā iedziļinoties, iespējams nonākt pie risinājuma, kas derētu visiem ģimenes locekļiem.