Jaunā adopcijas kārtība

Kā tas ir – vai līdz šim adoptētāji un bērni, kas dzīvo aprūpes iestādēs, nedrīkstēja cits citu satikt? Kāpēc jārīko tikšanās pasākumi?
Adoptētāji un bērni patiesi drīkstēja tikties aci pret aci vienīgi pēc tam, kad saņemts Labklājības ministrijas (LM) rakstisks norīkojums. Tātad – bērnu piemeklēja pēc vēlamajiem parametriem, izdeva rīkojumu, adoptētāji brauca iepazīties uz bērnunamu, un viņi tikās gana formālos apstākļos – parasti kabinetā.  Jaunie LM iekšējie noteikumi tagad pieļauj iespēju potenciālajiem vecākiem un bērniem citam citu ieraudzīt arī bez papīriem un nepiespiestā gaisotnē, piemēram, ekskursijā vai pārgājienā, kurā brīvi varētu justies gan pieaugušie, gan – un tas ir svarīgāk par visu! – paši bērni.
Kāpēc 150 adoptētāji pasīvi gaida rindā uz bērniem? Viņiem ir bail no sarežģītā procesa, kam jāiet cauri, vai arī viņiem neko nepiedāvā?
Adoptētāji bija spiesti ieņemt pasīvu pozīciju un gaidīt, kad viņiem tiks piedāvāts bērniņš, kas precīzi atbilstu tam, ko viņi vēlas. Dažkārt gaidīt nācās gadiem, un absurdā kārtā daļai potenciālo vecāku tikmēr pat beidzās adoptētāja statuss. Savukārt informāciju par katru bērniņu adoptētājiem sniedza rindas kārtībā – proti, ņemot vērā ģimeņu secību Adopcijas reģistrā.
Vēl kāda nianse – dokumenti, kas izsūtīti potenciālajiem vecākiem, par bērna personību atklāj tikai nedaudz, un, neredzot bērnu aci pret aci, ģimenei grūti saprast, vai viņi maz vēlas vai nevēlas saņemt oficiālu norīkojumu. Turklāt adoptētāji labi apzinās, ka, tiekoties ar bērnu, viņi jau uzņemas zināmu atbildību – ja turpinājuma nebūs, bērniņš pārdzīvos. Dzīve rāda, ka tikšanās pasākumos, ieraugot un aprunājoties ar, tā sakot, reāliem bērniem, arī vēlamā bērniņa tēls var veidoties citāds, turklāt ekskursijas vai pārgājieni, kuros piedalās daudzi potenciālie vecāki un bērniņi, nedz uzliek minēto atbildības nastu, nedz rada vilšanos bērniem.

Turpmāk mainīsies arī informācijas izsūtīšanas kārtība – ja Labklājības ministrija saņems datus par juridiski brīvu bērniņu vecumā līdz diviem gadiem, tā informāciju nodos ģimenei, kas vēlas tieši šāda vecuma un dzimuma mazuli un Adopcijas reģistrā ir pirmā. Savukārt informāciju par bērnu, kas vecāks par minēto vecumu, saņems visas ģimenes (neatkarīgi no to kārtas numura reģistrā), kuru vēlmēm viņš atbilst, un, ja tikties gribēs vairāki adoptētāji, izšķirīgo lomu atkal spēlēs Adopcijas reģistrs. Bet tas vairs nebūs vienīgais un galvenais kritērijs! Priekšroka tiks ģimenei (ja tāda būs), kurai ar bērnu izveidojusies emocionāla saikne. Te nu atkal jāpiemin tikšanās pasākumi – lūk, vieta, kur šādai saiknei rasties!
Mana pieredze, cenšoties adoptēt bērniņu, rāda, ka bērniem, kurus neizvēlas, rodas psiholoģiskā trauma – iespējams, striktā dokumentu kārtošana centusies viņus no tās pasargāt.
Iespējams, līdzšinējā adopcijas kārtība centusies bērnus pasargāt, tomēr realitātē ticis sasniegts pretējais mērķis – tiekoties aci pret aci kabinetā un saņemot atteikumu, bērns patiesi tiek traumēts.  Savukārt neformālos pasākumos ir gluži citi uzsvari – bērnunamos bieži notiek dažādas aktivitātes, kā arī ierodas viesi, līdz ar to bērni pie tamlīdzīgām aktivitātēm ir pieraduši un arī tikšanos pārgājienos vienkārši labi pavadīs laiku un relaksētā gaisotnē iepazīs pieaugušos.
Vai tikšanās pārgājienos adoptētājiem piedalīsies tikai bērni no aprūpes iestādēm vai arī bērni no audžuģimenēm?
Tajos piedalīsies visi bērniņi, kuri meklē ģimenes, kas viņus pieņems kā savējos, – tātad arī no audžuģimenēm.
Vai pasākumos piedalīsies tikai juridiski brīvi bērni?
Pārgājienos, kuri tiks organizēti adoptētājiem, piedalīsies vienīgi juridiski brīvi bērniņi – pretējā gadījumā tas būtu tikai un vienīgi izklaides pasākums. Tomēr jau krietnu laiku PLECS organizē pārgājienus arī audžuģimenēm, aizbildņiem un bērniem no aprūpes iestādēm – tajos līdz šim piedalījušies gan juridiski brīvi, gan nebrīvi bērniņi, jo juridiskais statuss nav kritērijs, kāpēc bērnam jādzīvo bērnunamā. Tajā nevajadzētu atrasties nevienam, un krīzes situācijā mazajam uzreiz būtu jānonāk audžuģimenē.
Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti bērni, kas piedalās pārgājienos?
Atsevišķus pasākumus plānojam pirmsskolas vecuma bērniem, citus – tiem, kuri vecāki par astoņiem gadiem, jo viņiem vajadzīgas aktīvākas nodarbes. Brāļi un māsas, protams, var piedalīties jebkuros pārgājienos. Cenšamies arī aicināt līdzīgas attīstības bērniņus, jo mazajiem ar specifiskiem veselības traucējumiem programmu pielāgojam viņu interesēm un spējām.
Zinu gadījumu, kad puisīti nevarēja adoptēt, jo viņa vecmāmiņa ik pēc pusgada tiesas sēdēs solīja padomāt...  Ko iesākt šādā situācijā?
Tamlīdzīgās situācijās bērns kļūst par sava veida ķīlnieku, un tas nav normāli. Dažkārt izcelsmes ģimene bērnam piezvana reizi mēnesī, un ar to ir gana, lai process apstātos un viņš jaunās mājās nonākt nevarētu.  PLECS sadarbībā ar Bāriņtiesu asociāciju jau cēlis gaismā jautājumu, cik ilga drīkstētu būt tamlīdzīga dīkstāve un vai tā ir bērna interesēs. Tomēr šaubu nav – katra situācija ir īpaša, un dažkārt, arī tiekoties neregulāri, bioloģiskā ģimene saglabā saikni ar bērnu un paralēli risina savas grūtības, lai viņš varētu atgriezties mājās. Viena risinājuma nav – ir nepieciešams spert vairākus un savstarpēji saistītus soļus, un PLECS pie tā jau strādā.
 
Privātuma politika

Nodibinājums "Fonds ”Plecs”", reģ.nr.40008281764, Indrānu iela 13, Rīga, LV1012, Latvija (Mēs, Mums, Mūsu) rūpēsimies par to, lai sargātu Jūsu privātumu un aizsargātu Jūsu personas datus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tikai ar Jūsu iepriekšēju piekrišanu Mēs varam apkopot un izmantot Jūsu personas datus šādiem mērķiem:

  • Uzaicināt uz kustības “Plecs” pasākumiem;
  • Informēt par atbalsta programmas “Plecs” jaunumiem un organizētājiem pasākumiem;
  • Sniegt Jums nepieciešamos pakalpojumus;
  • Pēc jūsu iniciatīvas organizēt saziņu programmas “Plecs” ietvaros;
  • Statistikas nolūkiem, lai iegūtu pārskatāmu un visaptverošu informāciju par situāciju valstī kopumā;
  • Lai paātrinātu uzņemošo ģimeņu un bērnu satikšanos, nepieciešamā informācija var tikt nodota attiecīgajām institūcijām, piemēram, bāriņtiesām vai bērnu aprūpes iestādēm;
  • Klientu apkalpošanas kvalitātes kontroles nolūkos sarunas var tikt ierakstītas.

Dati, kurus mēs varētu apkopot no Jums:

  • Vārds, uzvārds
  • E-pasts
  • Tālruņa numurs
  • Dzīvesvietas adrese

Sazinieties ar Mums, ja:

  • nevēlaties, lai nākotnē ar Jums sazināmies;
  • vēlaties saņemt Mūsu rīcībā esošo Jūsu personas datu kopiju;
  • vēlaties labot vai aktualizēt Mūsu rīcībā esošo informāciju par Jums;
  • vēlaties ziņot par jebkādiem Privātuma politikas pārkāpumiem.

Jūs varat sūtīt e-pastu uz info@plecs.lv, rakstīt mums uz Tērbatas ielu 30, LV-1011, Rīga, Latvija, vai zvanīt uz tālruni +371 29119938.

 

Plecs izmanto sīkdatnes, lai nodrošinātu šīs vietnes darbību. Sīkāk par to, kādas sīkdatnes izmantojam un kā tās vari pārvaldīt, lasi privātuma politikā.