Pandēmijas laiks ir apliecinājis ko būtisku – cilvēki savas vērtības saglabā nemainīgas un pat ārkārtas apstākļos aktīvi interesējas par bērniem, kas dzīvo aprūpes iestādēs.
Investēt bērnos – gudrākais, ko varam darīt, lai Latvijai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību. Tāpēc valsts līmenī sistemātiski jāseko līdzi šķērLatvijas skolās beidzies mācību gads. Pirmais mācību gads, kas Covid-19 pandēmijas iespaidā teju pilnībā pavadīts attālināti. Kā jau pienākas, skolēni (lasīt – un arī vecāki) saņems liecības un savu sekmju novērtējumu – atzīmes.
Vieta: PLECA satikšanās pasākums Laiks: piektdienas vakars “Ja varu tev vaicāt… Cik ilgi jau esi bērnunamā?” “Sešus gadus.” “Cik?!”
Investēt bērnos – gudrākais, ko varam darīt, lai Latvijai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību. Tāpēc valsts līmenī sistemātiski jāseko līdzi šķēršļiem bērna izaugsmei, lai laicīgi sniegtu nepieciešamo atbalstu. Mēs – Fonda PLECS inovāciju vienība – kopā ar Labklājības ministriju un citiem sadarbības partneriem esam radījuši šādas praktiskas digitālas sistēmas konceptuālo prototipu. Sistēmas centrā ir bērns un bērna vajadzības, un sistēmas mērķis ir panākt, lai esošās piecas jomās – izglītība, veselība, labklājība, tieslietās, iekšlietas – strādā kā vienota bērnu labbūtības sistēma. Kopā ar atbildīgajām ministrijām un praktiķiem esam uzņēmušies atbildību līdz nākamā gada vasarai rast atbildes uz ilgstoši neatrisinātajiem jautājumiem par sistēmas dalībnieku lomu un atbildību sadalījumu, lai jau 2025. gadā sistēma var atbalstīt katru bērnu un ģimeni Latvijā.
Beidzot par prioritāti kļuvis bērns. No šodienas mainās adopcijas process – bērni un potenciālie vecāki varēs cits citu iepazīt satikšanās pasākumos.
Agates* ceļš līdz patiesībai par sevi bijis ilgs un sāpīgs. Faktu, ka tikusi adoptēta, viņa atklāja tikai divdesmit septiņu gadu vecumā, taču izjūta, ka ir atšķirīga, pavadījusi kopš mazotnes.
Fonds PLECS palīdzējis nonākt ģimenēs 115 sistēmas bērniem Pateicoties 2017. gada labdarības akcijā “Dod pieci”saziedotajiem līdzekļiem un fonda PLECS četru gadu laikā īstenotajiem satikšanās pasākumiem, savas mājas atraduši un ģimenēs nonākuši 115 sistēmas bērni. Savukārt mentorprogrammas uzņemošajām ģimenēm ietvaros sniegts atbalsts 151 ģimenei, kurās uzņemti 344 bērni.
2020./2021. akadēmiskajā gadā augstskolās Latvijā studēja nedaudz vairāk par 79 tūkstošiem cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Atļaušos apgalvot, ka vairums no viņiem studijas izvēlējās, jo apzinās, ka 21. gadsimtā zināšanas un prasmes ir ne tikai nopietna konkurences priekšrocība darba tirgū, bet arī nodrošina apzinātu un jēgpilnu dzīvi kopumā. Respektīvi, viņi saprot, ka ir jāmācās, lai ne tikai kļūtu par labu ārstu, skolotāju vai inženieri, bet arī jēdzīgu cilvēku un sabiedrības locekli.
Mums ir jākļūst par uzticēšanās lielvalsti. Kādēļ? Tāpēc, ka citādi mēs kā valsts, kā sabiedrība tālāk neizrausimies. Vienkārši netiksim. Mūsu šodienas piegājiens neder. Jā, mēs strādājam un darām to sasodīti daudz. Tomēr diendienā katrs no mums redz – lai gan pamatīgi rukājam, darbojamies neskaitāmas stundas dienā, nedēļā, tomēr citi izraujas priekšā. Un aizskrien mums garām. Kaitinoši, vai ne?
Var atvieglot birokrātiju, saīsināt rindas un digitalizēt veidlapas – un daļa cilvēku tomēr nevērsīsies pēc palīdzības. Jo viņus aptur nevis papīri, bet kauns, bailes un neticība, ka kāds palīdzēs. Politikas dokumenti tradicionāli risina to, ko viegli ieraudzīt: sarežģītus noteikumus, garas rindas, attālumu, digitālās barjeras. 2026. gada marta aptauja, kurā piedalījās 888 cilvēki no sešām atbalsta sistēmas mērķgrupām, izceļ vienlīdz svarīgu, bet retāk apspriestu dimensiju — emocionālos šķēršļus. Visā izlasē 10,2% norāda, ka bailes, kauns vai bažas par privātumu bija šķērslis vēršai; aptuveni piektā daļa no visiem nevēršanās gadījumiem ir saistīti tieši ar šīm sajūtām, ne ar struktūru.
