Sākšu ar provokatīvu jautājumu. Cik no jums zina, ko nozīmē abreviatūra NPAIS un kas tai ir kopīgs ar mūsu bērniem?! Atļaušos apgalvot, ka vairumam no jums, lasītāji, nav ne mazākās nojausmas. Un tam ir pavisam vienkāršs skaidrojums, jo burtu salikums NPAIS apzīmē pirms vairāk nekā desmit gadiem izveidoto un labi iecerēto Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kura tā arī nekad nesasniedza tai izvirzīto mērķi –veicināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju sadarbību.
Aicinām uzņemošās ģimenes uz satikšanās pasākumu – šoreiz kopā ar bērniem gatavot picas! “Viņi ir tik forši! Paskaties uz D. – aizrāvies ar spēli tā, ka acis mirdz! Un mazā A. – kā viņa sarunājas ar ģimeni!” Mēs sačukstamies. Tā dažreiz mums PLECA satikšanās pasākumos gadās. Nu, nespējam valdīt prieku par bērniem! Bieži vien – arī apbrīnu. Teiksit – ko tur apbrīnot? Ir. Tik daudz kā!
Trīs atsevišķais dienas ilgušais dabas piedzīvojumu projekts “Es un Mēs dabā” kopā ar jauniešiem no Ādažu vidusskolas jauniešu dzīvēs ienesa nesaskaitāmas atmiņas, emocijas un jaunas atziņas. Šajā projektā, ko īstenoja Fonds PLECS sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību, jaunieši piedzīvoja dažādus dabiskus šķēršļus, risināja uzdevumus un pārrunāja savstarpējās attiecības, prasmes, kā arī meklēja savus iekšējos resursus un stiprās puses, kas veido resursu bāzi gan jauniešu vecumā, gan arī viņu turpmākajā dzīves gaitā.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir apstiprinājis nodibinājuma “Fonds PLECS” (reģistrācijas numurs: 40008281764) iesniegto projektu “Sociālās drošības interešu pārstāvības tīkls” (Nr.6.3.1.4.i.0/1/23/A/VK/014). Projekts ir vērsts uz nevalstisko organizāciju pārstāvniecības stiprināšanu sociālās drošības jomā Latvijā, veidojot efektīvu sadarbības tīklu un attīstot mazākaizsargāto iedzīvotāju grupu interešu pārstāvību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā.
2024.gada augustā darbu sāks jauns valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums“Foršā Māja”, kas tiek veidots vardarbībā cietušu bērnu ar nopietnām uzvedības problēmām atbalstīšanai. Pakalpojums tiek veidots, adaptējot vienu no Lielbritānijas labākajām praksēm “The Mulberry Bush School”. Pakalpojuma izveidi un darbību īstenos nodibinājums “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”, pakalpojuma stratēģisko attīstību nodrošina nodibinājums Fonds PLECS.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir apstiprinājis nodibinājuma “Fonds PLECS” projektu “Sociālās drošības interešu pārstāvības tīkls” (Nr.6.3.1.4.i.0/1/23/A/VK/014). Šis projekts ir vērsts uz nevalstisko organizāciju pārstāvniecības stiprināšanu sociālās drošības jomā Latvijā, veidojot efektīvu sadarbības tīklu un attīstot mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu interešu pārstāvību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā.
Ja Latvija neieviesīs proaktīvo sociālās aprūpes sistēmu, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ekonomiskā attīstība būs tikai tāls un burvīgs sapnis. Latvijas iedzīvotāju skaits jau gadiem ilgi samazinās, un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni 27%, kas rada nopietnu demogrāfisku krīzi. Ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien lielāku slogu uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmām, valsts nākotne krāsojas drūmos toņos.
Latvijas atbalsta sistēmā strādājoši pret pakalpojuma saņēmējiem izturas labi un ar cieņu. Tikai “labs serviss” bieži neatrisina to, kāpēc cilvēks vispār atnāca. Šī plaisa ir svarīgākais, ko atklāj Fonds PLECS pasūtītā aptauja.
Gadījumos, kad ģimenē nonāk mazs bērniņš, biežāk pieņemts šo faktu noklusēt, nevis atklāt. Vecāku motīvi ir visdažādākie; reizēm tā ir vēlme izvairīties no liekām problēmām, dažkārt – bailes zaudēt bērna mīlestību, bet, lai kāda būtu motivācija, ikvienam noslēpumam ir sava cena. Vai tā nav pārāk augsta un ko zaudē bērns, kuram tiek liegta iespēja iepazīt savas saknes un īsto identitāti – aicinām uz sarunu par šiem un citiem jautājumiem.
Ir kāds stāsts, ar kuru grāmatā “Mindsight” dalās zinātnieks Daniels Sīgels. Sarunās ar kolēģi Rebeku viņš uzzinājis, ka sieviete ir augusi septiņu bērnu ģimenē, viņas māte bijusi alkoholiķe, savukārt tēvs cietis no bipolārajiem traucējumiem, un bērnu dzīve ritējusi pilnīgā haosā. Naktīs, kad vecāki trakojuši, bērni, cits citu apskāvuši, slēpušies bēniņos, un vecākā māsa lukturīša gaismā jaunākajiem stāstījusi pasakas.
