Adopcijas process

1. Lai uzsāktu adopcijas procesu, laulātais pāris vai persona, kura vēlas adoptēt bērnu, vēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, un iesniedz:

• adopcijas pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, adoptētāja reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi kopā ar attiecīgo personu;
• laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja atrodas laulībā;
• dokumenta kopiju, kas apliecina laulības šķiršanu (uzrādot oriģinālu), ja laulība šķirta;
• dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
• dzīvesgaitas aprakstu (CV);
• ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
• informāciju par ienākumiem;
• tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota;
• tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopija par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);
• ģimenē dzīvojoša bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot arī oriģinālu.

Ja persona vai laulātie faktiski dzīvo vietā, kas nav deklarētā dzīvesvieta un nav norādīta kā papildu dzīvesvieta, pirms adopcijas procesa uzsākšanas sava faktiskā dzīvesvieta ir jādeklarē kā deklarētā vai papildu dzīvesvieta.

Adopcijas pieteikuma paraugs

Normatīvie akti neparedz vienotu paraugu, kādā būtu jāaizpilda adopcijas pieteikums. To persona raksta brīvā formā. Taču pieteikumā obligāti ir jānorāda:

• adopcijas motīvi;
• vēlamais adoptējamo skaits, dzimums (ja nav svarīgs dzimums, pieteikumā norādiet – jebkurš dzimums) un vecums (pieteikumā norādīt minimālo un iespējami maksimālo bērna vecuma robežu);
• adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.

Ja bērnu vēlas adoptēt laulātie, nav nepieciešams katram laulātajam rakstīt atsevišķu pieteikumu, taču kopīgais pieteikums ir jāparaksta abiem laulātajiem.

Vienlaikus pirms pieteikumā norādāt vēlamo adoptējamo skaitu, dzimumu un vecumu iesakām apsvērt savas iespējas:

• vienlaicīgi adoptēt vairāk nekā vienu bērnu (brāļus/māsas), jo Latvijā ir maz ģimenes, kas vēlas adoptēt 2 un vairāk vienas ģimenes bērnus. Savukārt Adopcijas reģistrā ir salīdzinoši daudz bērnu, kam ir brāļi/māsas un šiem bērniem tiek meklēti piemēroti adoptētāji, kas adoptēs viņus kopā, nevis bērni tiek šķirti tikai tāpēc, ka ir adoptētājs no Latvijas, kas vēlas adoptēt tikai vienu no brāļiem/māsām. Tāpat bieži vien adoptētāji norāda, ka kopumā vēlas savā ģimenē vairāk par vienu bērnu, taču drošāk ir sākt ar vienu un tad pēc kāda laika adoptēt otru bērnu. Šāds lēmums ir ļoti pamatots un saprotams, taču aicinām izvērtēt, vai Jūsu ģimenes resursu tomēr nepieļauj iespēju uzreiz adoptēt vismaz 2 bērnus, kas ir bioloģiski brāļi/māsas. Praksē nereti gadās, ka adoptētāju sapni par otrā bērna ienākšanu ģimenē pēc pirmās adopcijas, izbeidz adoptētā bērna nevēlēšanās iegūto ģimeni dalīt vēl ar kādu bērnu;
• adoptēt bērnu vecāku par 5 gadiem, jo Latvijā ir salīdzinoši maz ģimenes, kas būtu gatavas adoptēt vecākus bērnus;

Kopumā minētie aspekti ļaus ātrāk adoptēt bērnu, kā arī nodrošinās adoptētājiem lielākas iespējas saņemt informāciju par adoptējamiem bērniem. Visilgāk informāciju par adoptējamu bērnu gaida adoptētāji, kuri ir norādījuši specifiskas prasības (maza amplitūda bērna vecumam, noteiktas tautības bērns, noteikts dzimums, praktiski veselu bērnu u.c.), jo informācija par šādu bērnu var tikt sniegta tikai tad, ja Adopcijas reģistrā ir ziņas par bērnu, kas norādītajam atbilst un pirms adoptētāja nav citi, kas pieteikušies adopcijai ministrijā ātrāk.

2. Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. Izvērtēšanas laikā:

• novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;
• noskaidro ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē materiālo stāvokli;
• pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
• izvērtē saņemto informāciju par personas veselības stāvokli;
• ja adoptētājs pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojis ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa adoptētājam iesniegt informāciju par attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu;
• noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;
• nosūta personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai;
• nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu. Informācija par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem, kuros iespējams apgūt adoptētāja mācību programmu atrodama šeit.

3. Pēc personas atbilstības izvērtēšanas un ģimenes izpētes pabeigšanas bāriņtiesa nozīmē bāriņtiesas sēdi (adoptētāja piedalīšanās sēdē ir obligāta), kurā izskata jautājumu par adoptētāja piemērotību adopcijai. Labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā persona (laulātie) tiek atzīta par adoptētāju un ziņas par adoptētāju tiek iekļautas adopcijas reģistrā, kura turētājs ir Labklājības ministrija.

4. Bāriņtiesas lēmums ir spēkā 3 gadus. Ja adoptētājs 3 gadu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības. Bāriņtiesa lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē materiālo stāvokli, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, kā arī pārbauda citu būtisku informāciju par adoptētāju.

5. Labklājības ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem bērniem sniedz, tiklīdz kļūst zināms, ka adoptējamam bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā.

Normatīvie akti nenosaka ierobežojumus atteikumu (no piedāvātā bērna) skaitam. Svarīgākais ir, lai starp adoptējamo bērnu un adoptētājiem sākotnēji izveidotos abpusēji emocionāli pozitīvas attiecības. Taču jāņem vērā, ka gadījumos, kad adoptētāji atsakās no bērna adopcijas procesa uzsākšanas, jo vispār nejūtas droši par savu spēju pieņemt svešu bērnu un nepamatoti atsakās no bērniem, ministrija var lūgt bāriņtiesu atkārtoti izvērtēt personas piemērotību adopcijai. Taču tā nav „soda sankcija”, šī pasākuma mērķis ir adoptētājiem kopā ar psihologu pārrunāt šaubu un nedrošības iemeslus, rast tam risinājumus. Šis process var tikai palīdzēt pašiem adoptētājiem pieņemt pareizo lēmumu.

6. Ja adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izteicis vēlmi iepazīties ar bērnu, ministrija izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu, kā arī viņa dokumentiem.

7. Pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem, adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrēts norīkojums, informē ministriju par vēlmi ņemt bērnu pirmsadopcijas aprūpē. 10 darbdienu laikā pēc informācijas sniegšanas ministrijai, adoptētājam jāvēršas bāriņtiesā ar konkrētu iesniegumu par adoptējamā bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā.

8. Bāriņtiesa 15 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgs iesniegums, lemj  par pirmsadopcijas aprūpes kārtību un vietu Latvijā. Bērnu pirmsadopcijas aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības saņemt:

1) uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, kuru adoptētājam izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs (bērnu aprūpes iestāde, aizbildnis vai pašvaldība, ja bērns ievietots audžuģimenē) atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē;

2) atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs:

• nav nodarbināts un aprūpē bērnu neatkarīgi no bērna vecuma;
• ir nodarbināts un aprūpē bērnu, kurš ir sasniedzis astoņu gadu vecumu;
• ir nodarbināts un atrodas ar tāda bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, kurš nav sasniedzis astoņu gadu vecumu;
• ir nodarbināts un neatrodas ar tāda bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, kurš nav sasniedzis astoņu gadu vecumu;
• strādā nepilnu darba laiku un aprūpē bērnu, kurš nav sasniedzis astoņu gadu vecumu.

Detalizētāka Informācija par pabalstiem, kas pienākas adoptētājam, pieejama šeit

9. Bāriņtiesa pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, ja nepieciešams, piesaistot citus speciālistus un apmeklējot to vismaz trīs reizes pirmsadopcijas aprūpes laikā.

10. Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā, noskaidro un izvērtē:

•        adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības;
•        adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
•        adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
•        adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;
•        adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību.

11. Bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus un izvērtē, vai adopcija šajā ģimenē ir adoptējamā bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu.

12. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā.

13. Adoptētājs trīs mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesai pēc deklarētās dzīvesvietas pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu.(Saite tiesu piekritības noskaidrošanai: https://www.tiesas.lv/tiesas/meklet)

Pieteikumā norāda:

• tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;
• pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja pieteicējs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu vai tas ir Civilprocesa likuma 56.panta 2.³ daļā minētais subjekts (persona, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, bet lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību), norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;
• ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
• pieteicēja pārstāvja vai personas, kurai ir tiesības iesniegt pieteikumu, elektroniskā pasta adresi un, ja tā ir reģistrējusies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, arī norādi par reģistrēšanos, ja pieteicēja pārstāvis, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, vai persona, kurai ir tiesības iesniegt pieteikumu, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu. Ja pieteicēja pārstāvja deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā. Ja pieteicēja pārstāvis ir zvērināts advokāts, papildus norāda zvērināta advokāta elektroniskā pasta adresi;
• pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;
• apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
• likumu, uz kuru pieteikums pamatots;
• pieteicēja lūgumu;
• pievienoto dokumentu sarakstu;
• pieteikuma sastādīšanas laiku.

Pieteikumam pievieno bāriņtiesas lēmumus par personas atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību bērna interesēm.

Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir ieinteresēto personu. 

Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis, vai pieteicējs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot Civilprocesa likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu (pilngadīga fiziska persona, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa). Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

14. Adopciju apstiprina tiesa. Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.

Vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par adopciju, kuru piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (pieteikumu pabalsta saņemšanai var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā pēc personas izvēles). Atlīdzības apmērs ir 1422,87 euro par katru adoptēto bērnu, kurš ir atradies ārpusģimenes aprūpē. Tāpat vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu. Ja tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu stājies spēkā līdz 2019. gada 30. jūnijam, bērna adopcijas pabalstu vienam no adoptētājiem piešķir līdz laikam, kad no ārpusģimenes aprūpes adoptētais bērns sasniedz 18 gadu vecumu.

Turpmāk adoptētājs saņem visus valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem un kurus piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

15. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā regulāri vērtē bērna aprūpi ģimenē viņa dzīvesvietā.

16. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.