Fonds PLECS valde: Jānis Erts, Georgs Rubenis, Zane Karele
Šobrīd Latvijā daudz tiek diskutēts par to, kā taupīt valsts līdzekļus, lai atbalstītu drošības vajadzības. Mēs saprotam šī jautājuma nozīmību, taču vēlamies atgādināt, ko tieši mēs vēlamies aizstāvēt – Latviju un tās bērnus. Ja nebūs bērnu, nebūs arī Latvijas, ko aizstāvēt.
Mēs – Fonds PLECS valde – uzskatām, ka šobrīd īpaši svarīgi ir saglabāt profesionālu, fokusētu un risinājumos balstītu sarunu. Ir saprotams, ka šādos periodos rodas spriedze un atšķirīgi viedokļi. Tomēr tikai cieņpilns, faktos balstīts dialogs var palīdzēt virzīt pārmaiņas, kas ir bērna interesēs.
Mēs atbalstām Labklājības ministrijas virzību uz bērnu un ģimeņu atbalsta sistēmas stiprināšanu un redzam šeit arī mūsu lomu – palīdzēt gan ar konkrētu pieredzi, gan ar ierosinājumiem, kā uzlabot ne tikai politikas saturu, bet arī tās ieviešanu. Vienlaikus uzskatām, ka ir jāizvērtē, vai visas izpildinstitūcijas pietiekami mērķtiecīgi reaģē uz nozares pārmaiņām un vai to darbība vienmēr nostiprina kopējo stratēģisko virzību.
Šajā darbā Labklājības ministrijai nepieciešams arī politisks atbalsts – no Finanšu ministrijas un premjeres biroja. Mūsu aicinājums ir skaidrs: ģimeņu atbalsts, īpaši ārpusģimenes aprūpē, nedrīkst būt vienkārši “līnija budžetā”, uz kuru attiecas mehāniski griesti. Tam jābūt ilgtermiņa prioritātei.
Ģimenes, nevis iestādes veido bērnus, kas spēj radīt vislielāko pievienoto vērtību valstij
Saskaņā ar OECD1 un Harvard Center on the Developing Child2 pētījumiem, ieguldījumi bērna agrīnā attīstībā ģimenē sniedz visaugstāko ekonomisko atdevi sabiedrībai – daudz augstāku nekā novēlotas korekcijas veselības, izglītības vai sociālajā jomā. Tikmēr ilgstoša atrašanās institūcijā bieži noved pie emocionāliem un kognitīviem traucējumiem, paaugstināta riska uzvedības un sarežģījumiem darba un privātajā dzīvē.
Ģimene ir vide, kur bērns ik dienas mācās empātiju, piederību, atbildību un veido savu identitāti. Tikai ģimenē bērns var patiesi piedzīvot, ka viņš ir vajadzīgs un mīlēts – šīs ilgstošās, personiskās attiecības veido viņa pašapziņu un drošības sajūtu. Bērni, kuri bērnībā pieredzējuši stabilas attiecības un gādību ģimenē, vēlāk spēj kļūt par sabiedrības balstiem un valsts attīstības veicinātājiem.
Valsts nākotnes drošība cieši saistīta ar to, cik droši un piederīgi jūtas bērni jau šodien. Tieši ģimenē dzimst bērna piederības sajūta – gan ģimenei un kopienai, gan valstij, tautai un sabiedrībai. Valsts spējas pastāvēt nākotnē ir atkarīgas no tā, cik šodienas bērni pieredz, ka viņiem šeit ir vieta.
Ģimenes ir fiskāli izdevīgākais variants valstij. Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā
Atbalsts bērnam ģimenē – pie aizbildņa, audžuvecākiem vai adoptētājiem – ir vairāk nekā 8 reizes mazāks un nesalīdzināmi cilvēcīgāks. Lētākais un jēgpilnākais risinājums ir bērns ģimenē – tas ir arī viscilvēcīgākais risinājums.
Ģimenes ir arī ekonomiski visizdevīgākais risinājums valstij gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņā – tiešās izmaksas ģimenes atbalstam ir būtiski zemākas nekā bērnu dzīvošana institūcijās. Ilgtermiņā – bērni, kas aug ģimeniskā vidē, daudz retāk kļūst par klientiem sociālajai vai veselības aprūpes sistēmai, mazāk nonāk kriminālprocesos un biežāk kļūst par nodokļu maksātājiem. Pētījumi (piemēram, Heckman Curve³, OECD⁴, kā arī citi⁵,⁶) apstiprina, ka visefektīvākā sociālā un ekonomiskā atdeve ilgtermiņā tiek sasniegta, ieguldot bērnu agrīnā attīstībā, īpaši ģimenes vidē.
Ārpusģimenes aprūpē ir nepieciešams palielināt atbalstu
Mēs iestājamies par to, lai valsts radītu apstākļus, kuros vairāk bērnu var augt ģimenēs, lai audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem būtu iespējas, nevis birokrātiskas barjeras.
Bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar augt savā izcelsmes ģimenē, nedrīkst palikt bez ģimeniskas vides. Ārpusģimenes aprūpes joma šobrīd uzņemas arvien sarežģītākus uzdevumus, taču atbalsts tai būtiski atpaliek no reālajām vajadzībām. Bērnus uzņemošās ģimenes rūpējas par bērniem, kuri nereti cietuši smagas emocionālas traumas; papildu spriedzi rada arī ģeopolitiskā situācija, inflācija un pieaugošās dzīves dārdzības apstākļi, kā arī sadrumstalota atbalsta sistēma. Sabiedrība sagaida no šīm ģimenēm augstu profesionalitāti, noturību un gatavību rīkoties ilgtermiņā, bet esošais atbalsts neatbilst šādām prasībām.
Spilgts piemērs ir aizbildņu pabalsts – tas pašlaik ir tikai 54 eiro mēnesī un nav palielināts jau 20 gadus. Tik niecīgs atbalsts nesedz pat daļu no tā, ko ģimene iegulda, uzņemoties rūpes par bērnu.
Jebkurā nozarē kvalitatīvus rezultātus nav iespējams sasniegt bez atbilstošiem ieguldījumiem – un ārpusģimenes aprūpe nav izņēmums. Nepieciešamas gan profesionālas apmācības un psiholoģiska palīdzība šīm ģimenēm un tajās uzņemtajiem bērniem, gan arī finansiāla stabilitāte, lai tās varētu ilgtermiņā turpināt pildīt savu misiju. Ja netiks nodrošināts sistemātisks un adekvāts atbalsts audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, šī joma kļūs arvien mazāk efektīva un galu galā var sabrukt – cilvēki vienkārši vairs nespēs to izturēt. Jau tagad redzam satraucošu tendenci: palielinās bērnu skaits institūcijās, bet jaunu uzņemošo ģimeņu kļūst arvien mazāk.
Budžeta taupīšana: saprotams, bet īstermiņa skatījums
Mēs saprotam, ka ir jāsabalansē valsts budžets un fiskālā telpa ir ierobežota. Tomēr tas, kas mums nav saprotams, ir īstermiņa skatījums uz lietām, kurām ir vistiešākā ilgtermiņa ietekme. Aicinām Finanšu ministriju paskatīties plašāk – vismaz 2-3 gadu griezumā.
Mēs neredzam objektivitāti šī brīža aizbildinājumiem ar to, ka pēdējos gados atbalsts ģimenēm būtu audzis. Covid-19 pandēmija, inflācija un ģeopolitiskās nedrošības apstākļi ir radījuši spiedienu uz visām ģimenēm, bet visvairāk uz tām ģimenēm, kas uzņemas papildu atbildību -audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem. Šodienas atbalsts ir nepietiekams rītdienas drošībai.
Noslēgumā – bērni nav statistika
Mēs bieži dzirdam, ka politiķi runā par valsts drošību un aizsardzību. Taču nav jēgas sargāt valsti, kurā bērni neatrod savu vietu. Valsts, kurā bērni tiek uztverti kā budžeta izmaksu pozīcija vai institucionāla problēma, nevis kā nākotnes pamats, ir valsts, kas pati sev rok bedri.
Fiskālā atbildība ir svarīga, bet tai jābūt saistītai ar realitāti un ilgtermiņa redzējumu. Bērns, kurš aug ģimenē ir ieguldījums. Ar skatu uz nākotni šodien jāpieņem lēmumi, kas apliecina: bērni nav statistika vai “projekti”, bet gan mūsu valsts nākotnes pilsoņi un sabiedrības stūrakmens.
Ar cieņu,
Fonda PLECS valde
Jānis Erts, Georgs Rubenis, Zane Karele
Atsauces:
1 OECD (n.d.) Early Learning Matters. Starting Strong sērija (īpaši 5. sējums). Pieejams: https://www.oecd.org/education/school/startingstrong.htm (Skatīts: 2025. gada 1. augustā).
2 Harvard Center on the Developing Child (n.d.) The Science of Early Childhood Development. Pieejams: https://developingchild.harvard.edu/resources/inbrief-science-of-ecd/ (Skatīts: 2025. gada 1. augustā).
3 Heckman, J. (n.d.) The rate of return to investment in early childhood development. Heckman Equation. Pieejams: https://heckmanequation.org (Skatīts: 2025. gada 1. augustā).
4 OECD (n.d.) Social Investment for the Recovery: Investing in children for reduced future social costs. Pieejams: https://www.oecd.org/social/investing-in-children.htm (Skatīts: 2025. gada 1. augustā).
5 Eurochild (2020) Growing up in lockdown: Europe’s children in the coronavirus pandemic. Pieejams: https://eurochild.org/uploads/2020/11/20201117_GrowingUpInLockdown_EurochildReport.pdf (Skatīts: 2025. gada 1. augustā).
6 UNICEF (n.d.) Children in Alternative Care: Ensuring family-based care for children deprived of parental care. Pieejams: https://www.unicef.org/media/116161/file/Children-in-Alternative-Care.pdf (Skatīts: 2025. gada 1. augustā).