Katrs ceturtais cilvēks tiek sūtīts no vienas iestādes uz citu bez skaidra risinājuma. Visneaizsargātākajiem tas notiek daudz biežāk. Trūkst nevis labas gribas, bet sistēmas, kas darbojas kā vienots veselums.
Latvijas atbalsts cilvēkam ir sadalīts starp daudzām iestādēm, no kurām katra atbild par savu gabalu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) maksā pensijas un valsts pabalstus; Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) palīdz ar darbu; Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lemj par invaliditāti; pašvaldību sociālie dienesti kārto vietējo palīdzību; vēl ir veselības aprūpe un nevalstiskās organizācijas. Cilvēkam, kuram vienlaikus vajadzīgas vairākas no šīm lietām, visas šīs “detaļas” jāsavāc kopā pašam.
2026. gada marta aptauja (888 cilvēki sešās mērķgrupās) izgaismo — „pārfutbolēšanu“, sajūtu, ka cilvēku sūta no vienas iestādes uz citu bez skaidra risinājuma. To piedzīvojusi ceturtdaļa (25%) atbalsta saņēmēju. Bet vidējais skaitlis maskē galveno, jo neaizsargātāks cilvēks, jo biežāk viņš tiek pārfutbolēts. No vardarbības cietušajiem tā jutušies 38,2%, bet cilvēktirdzniecības upuru grupā — kaut tā ir maza un rezultāts uzlūkojams kā tendence — pat 62,5%. Tieši tie, kuriem koordinācija visvairāk vajadzīga, to saņem vismazāk.
Trīs prasības, kas patiesībā ir viena
Kad cilvēki nosauc, ko uzlabot, izveidojas skaidra trijotne. Informāciju vienuviet prasa 46,2%, labāku iestāžu sadarbību — 39,1%, vienu kontaktpersonu visam procesam — 31,8%. Pēc būtības tās ir trīs sejas vienai prasībai — lai sistēma būtu integrēta.
Sekas ir konkrētas. Inga pēc trešā bērna piedzimšanas zina par ģimenes valsts pabalstu (pabalstu, ko par bērniem maksā automātiski), bet ne par piemaksu pie tā, ne par mājokļa pabalstu pašvaldībā, ne par Goda ģimenes statusu (kas daudzbērnu ģimenēm dod atlaides), ne par brīvpusdienām, ne par valsts atbalstīto mājokļa programmu. Pirmajā gadā viņa pieprasa tikai divus no astoņiem pabalstiem, uz kuriem viņai ir tiesības — nevis tāpēc, ka tie nepienākas, bet tāpēc, ka neviens nesalika tos vienkopus.
Kad cilvēks kļūst par savas lietas kurjeru
Ingas stāstā slēpjas vēl viens, mazāk pamanāms aspekts. Tas, ko cilvēks zina par savām tiesībām, lielā mērā nāk nevis no sistēmas, bet no neformāliem tīkliem — paziņām, radiem, citām māmiņām, sociālā darbinieka, kuram pietika laika pastāstīt. Kur šie tīkli ir stipri, cilvēks uzzina par astoņiem pabalstiem; kur to nav — par diviem. Sadrumstalotā sistēma tādējādi klusi atalgo tos, kuriem jau ir labas sociālās saites, un atstāj malā visizolētākos. Un, kamēr iestādes savā starpā nesarunājas, integrēšanas darbu — papīru nēsāšanu no vienām durvīm pie otrām — uzņemas pats cilvēks, kļūstot par sava gadījuma kurjeru. „Pārfutbolēšana“ ir tieši šī sloga nosaukums, jo tas uzgulst tiem, kuriem vismazāk spēka to nest.
Trīs soļi uz vienotu sistēmu
Pirmais — „sociālais kompass“. Viens, visiem saprotams informācijas avots, kas atbild nevis pēc iestāžu kataloga, bet pēc dzīves situācijas. „Esmu vientuļa māte ar trim bērniem — kas man pienākas?“ „Zaudēju darbu — kur man iet?“ Tā nav fonda izdomāta vēlme — to vienkāršiem vārdiem prasa paši respondenti:
„izveidot vienu, visiem saprotamu informācijas vietni“; „vienots telefons, kur zvanīt“ — respondentu atbildes brīvā lauka jautājumā
Otrais — gadījuma vadība: cilvēkam sarežģītā situācijā tiek piešķirta viena kontaktpersona, kas koordinē iestādes un pavada viņu visā procesā. Sākt vajag tur, kur ietekme lielākā — augstas riska grupās, kur „pārfutbolēšanas“ rādītāji ir 38–62%. Trešais — droša datu apmaiņa starp iestādēm, lai vienreiz iesniegtie dokumenti būtu pieejami visur, kur vajag. Pamats šim jau ir likts ar sociālo pakalpojumu digitalizācijas platformu (DigiSoc), ko Labklājības ministrija izstrādā — tā jāpaplašina, iekļaujot arī nevalstiskos pakalpojumu sniedzējus un veselības aprūpi.
Neviens no šiem soļiem neprasa milzu naudu. Tie prasa lēmumu pārstāt uzlikt cilvēkam pienākumu būt par savas lietas koordinatoru un to uzņemties pašai sistēmai. Tā ir starpība starp daudzām atsevišķām durvīm un vienu ceļu, pa kuru kāds cilvēku pavada.
Avoti: aptauja „Sociālās aizsardzības sistēmas izaicinājumi“ (SKDS, CAWI, 2026. gada marts, n=888); Labklājības ministrijas, VSAA, VDEĀVK un CSP dati; Tiesībsarga 2023. gada ziņojums; lsm.lv, lvportals.lv publikācijas (2024.–2026.). Slīprakstā izceltie izteikumi ir respondentu atbildes aptaujas brīvā lauka jautājumos; tās ir minimāli rediģētas salasāmībai, jo datu eksportā tika bojātas latviešu diakritiskās zīmes. Pelēkajos lodziņos sniegti termina vai skaitļa paskaidrojumi. Sagatavojis nodibinājums „Fonds PLECS“ projektā „Sociālās drošības interešu pārstāvības tīkls“.