Sociālās ekonomikas nozīme un attīstība Latvijā: Projekts “Sociālās drošības interešu pārstāvības tīkls”

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir apstiprinājis nodibinājuma “Fonds PLECS” projektu “Sociālās drošības interešu pārstāvības tīkls” (Nr.6.3.1.4.i.0/1/23/A/VK/014). Šis projekts ir vērsts uz nevalstisko organizāciju pārstāvniecības stiprināšanu sociālās drošības jomā Latvijā, veidojot efektīvu sadarbības tīklu un attīstot mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu interešu pārstāvību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā.

Demokrātijas svētki

Cturtdien, 9. maijā, norisinājās Sociālās ekonomikas brokastis.

Rīta cēlienā no plkst. 10.00 līdz 12.00 “Sociālās ekonomikas brokastis”. Diskusiju vadīja fonda PLECS valdes loceklis Georgs Rubenis. Diskusijas panelī piedalījās:

  • Regita Zeiļa no Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA)
  • Kristīne Vērpēja no Reach for Change Latvia
  • Juris Cebulis no Labklājības ministrijas

Izdales materiāls pieejams šeit.

“Sociālās ekonomikas brokastis” notika projekta “Sociālās drošības interešu pārstāvības tīkls” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība.

Kas ir sociālā ekonomika?

Sociālā ekonomika aptver plašu klāstu ar dažādiem uzņēmējdarbības un organizācijas veidiem, kuru mērķis ir sistemātiski likt cilvēku pirmajā vietā, pozitīvi ietekmēt vietējās kopienas un īstenot sociālus un/vai vides mērķus.

Sociālās ekonomikas dalībnieki ir privātas, no valsts iestādēm neatkarīgas vienības, kas var būt dažādās juridiskās formās:

  • Biedrības
  • Nodibinājumi
  • Sabiedriskā labuma organizācijas
  • Kooperatīvi
  • Savstarpējas palīdzības biedrības
  • Apvienības (tostarp labdarības organizācijas)
  • Sociālie uzņēmumi

Sociālās ekonomikas kopīgās iezīmes:

  • Cilvēku un/vai sociālo un/vai vides vajadzību prioritāte pār peļņu
  • Lielākās daļas peļņas atkārtota ieguldīšana, lai turpinātu īstenot sociālos un/vai vides mērķus
  • Demokrātiska un/vai līdzdalības pārvaldība

Kāpēc mēs runājam par sociālo ekonomiku?

  1. gada 9. oktobrī Eiropas Savienības Padome panāca politisku vienošanos par ieteikumu izstrādāt pamatnosacījumus sociālajai ekonomikai nolūkā veicināt sociālo iekļaušanu un piekļuvi darba tirgum. ES dalībvalstīm 24 mēnešu laikā jāizstrādā sociālās ekonomikas vadlīnijas.

Publicējot vienošanos, Jolanda Diasa Peresa, Spānijas Darba un Sociālās ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja, teica: “Sociālās ekonomikas struktūras risina dažas no lielākajām problēmām, ar kurām saskaras mūsu sabiedrība, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka un sociālo integrāciju un sociālo kohēziju… Mums ir jāizmanto sociālās ekonomikas milzīgais potenciāls, lai labāk risinātu sociālās un vides problēmas.”

Kur mēs esam šobrīd?

Latvijā par sociālo ekonomiku atbildīgā ir Labklājības ministrija. Līdz 2024. gadam ministrija ir veikusi pirmreizējo konsultatīvo procesu ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, Latvijas Pilsonisko aliansi un vairākiem jomu pārstāvošiem nevalstiskajām organizācijām.

  1. gada rudenī ministrija nāks klajā ar pirmajiem priekšlikumiem sociālās ekonomikas politikas dokumentam. Provizoriski tiek plānots izstrādāt ceļa karti laikam no 2025 līdz 2029. gadam, kas ietvers trīs fāzes:
  • Institucionālais virziens
  • Mērķa grupu virziens
  • Sistemātiskais virziens

Sociālās uzņēmējdarbības regulējums

Latvijā sociālās uzņēmējdarbības regulējums ir spēkā sesto gadu, un šobrīd sociālās uzņēmējdarbības statuss ir aptuveni 200 uzņēmumiem. Šie uzņēmumi galvenokārt izmanto nodokļu atlaides noteiktām darba ņēmēju grupām un grantu programmas.

Sociālās ekonomikas regulējums un politikas dokumenti ienesīs plašāku tvērumu, ļaujot dažādot sociālās ekonomikas dalībniekus un nodrošināt citus stimulus.

Kopsavilkums

Sociālās ekonomikas uzdevums ir ar valsts atbalsta instrumentiem piesaistīt privātā kapitāla organizācijas, kas risina sociālās vajadzības (izglītība, veselības aprūpe, labbūtība, vide, sabiedrības saliedētība, integrācija, pieeja darba tirgum u.c.) nacionālā, reģionu vai kopienu līmenī. Sociālās ekonomikas dalībnieki darbojas kā nosacīti valsts aģenti, risinot sociālos jautājumus brīvā tirgus formā ar valsts atbalstu nodokļu, finansējuma un citos iespējamos veidos.

Eiropas prakse

Francijā likums “Social and Solidarity Economy (SSE)” pieņemts 2014. gadā, un sociālā ekonomika veido 10% no nodarbinātības. Polijā “The Social Economy Act” pieņemts 2022. gadā, un sociālā ekonomika veido 2.3% no nodarbinātības. Rumānijā likums stājās spēkā 2015. gadā, un sociālā ekonomika veido 1.7% no nodarbinātības. Spānijā likums pieņemts 2011. gadā, un sociālā ekonomika veido 7.70% no nodarbinātības. Itālijā likums pieņemts 2017. gadā, un sociālā ekonomika veido 8.8% no nodarbinātības.

Diskusija un auditorijas iesaiste

Lai veicinātu diskusiju un auditorijas iesaisti, tika organizētas dažādas aktivitātes, tostarp “Post-It” ideju siena, “World Café” diskusijas un “Dotmocracy” balsošana.