Reizēm doma par bērna uzņemšanu nāk kā uzplaiksnījums – tik spožs un neapstrīdams, ka apstāties jau šķiet neiespējami. “Mēs nolēmām par labu bērniņam,” saka topošā mamma vai tētis, un balss mazlietiņ vibrē. No aizkustinājuma un ilgām. Lēmums pieņemts, un nu gribas mazo satikt pēc iespējas ātrāk.
Šis mirklis ir īpašs un skaists.
Uz tik skaista fona viss pārējais var šķist gluži vai neiederīgs un pārmērīgi birokrātisks – ir jāiet uz bāriņtiesu, jākārto kaudze papīru, jāstāsta par sevi, jāielaiž dzīvoklī sveši cilvēki, jāiet apmācībās, praksē… Galvenais – tas viss paņem laiku, gana daudz laika. Rit dienas, nedēļas, mēneši, bet bērniņš – tas manējais! – tikmēr turpina dzīvot aprūpes iestādē!
Bērnam vajag laiku, lai izaugtu, bet ne mazāk šis laiks nepieciešams, lai izaugtu vecāki – no dabiski egoistiskiem pieaugušajiem taptu cilvēki, kas gatavi nolikt savu ego malā un rūpēties, rūpēties, rūpēties…
No ārpusģimenes aprūpes speciālistiem bieži dzirdēts salīdzinājums (diezgan precīzs, tāpēc atkārtošanas vērts) – lai pasaulē nāktu bioloģiskais bērniņš, ir jāpaiet deviņiem mēnešiem. Bērnam vajag laiku, lai izaugtu, bet ne mazāk šis laiks nepieciešams, lai izaugtu vecāki – no dabiski egoistiskiem pieaugušajiem taptu cilvēki, kas gatavi nolikt savu ego malā un rūpēties, rūpēties, rūpēties… Par to pašu vien jau ir šis stāsts. Laiku, kuru patērējam, lai nokārtotu visas formalitātes, papildinātu zināšanas un galu galā iegūtu tiesības iepazīties ar bērniņu un pēcāk uzņemt viņu savās mājās, vajag mums – lai taptu.
Mums, PLECAM, bieži jautā, ar ko sākt, kuru no bērniņu uzņemošajiem statusiem kārtot, ar ko tie atšķiras, kādi ir ieguvumi vienam, kādi trūkumi – citam. Kaut arī ir skaidrs, ka iespējas šobrīd ir ierobežotas (iesniegumu bāriņtiesai nosūtīt var, tomēr dēļ ārkārtas situācijas tā, teiksim, mājokli novērtēt nedosies), šis ir ideāls laiks, lai sāktu tapšanas ceļu! Uzzinātu variantus bērniņa uzņemšanai, bet varbūt vispār izlemtu, ko iesākt ar iekšējo urdošo sajūtu – vai es varu un gribu sniegt kādam mājas; izlemtu rimti un nesteidzīgi. Tā nu mēs, PLECS, padomājām – ir vērts runāt par praktiskajām iespējām, turklāt tieši šobrīd!
Ceturtdien, 23. aprīlī, plkst. 16 PLECA Facebook profilā par bērniņa uzņemšanu stāstīs Aija Zosule – PLECA mentorprogrammas vadītāja, kurai ir bagātīga un ilgstoša pieredze bērnu tiesību un bāriņtiesu darbības jautājumos.
#plecupiepleca
Paldies “Rimi Latvija” par atbalstu!